Latviešu arbitrs Dāvis Zunde šajā sezonā kļuva par pirmo ārzemju tiesnesi Somijas augstākajā hokeja līgā – LIIGA. Pēc 2023./2024. gada sezonas Zunde izpelnījās arī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) novērtējumu, tiekot pie Ivara Plikšķa vārdā nosauktā apbalvojuma, kas pienākas LHF rīkoto sacensību labākajam tiesnesim. Piedāvājam nelielu sarunu ar Dāvi Zundi par jauno sezonu, ikdienas izaicinājumiem un nākotnes mērķiem.
- Šajā sezonā pirmo riezi kā tiesnesis debitēji Somijas augstākās līgas čempionātā – Liiga. Pastāsti, kā noritēja vienošanās process ar Somijas Hokeja asociāciju?
- Nopietnāka saruna ar viņiem norisinājās šī gada pasaules čempionāta laikā. Jāatzīst, ka dialogu iesākām jau pērn, bet toreiz vienoties neizdevās Uzreiz vēlētos precizēt, ka tas nenotika ar Somijas Hokeja asociāciju, bet pašu līgu, jo tās ir divas dažādas organizācijas. Līdzīgi kā daudzās Eiropas top līgās, – LIIGA ir neatkarīga no federācijas. Esmu tiesājis pēdējos četros pasaules čempionātus pēc kārtas, līdz ar to ir iegūti arī kaut kādi kontakti. Tāpat uzskatu, ka man ir izdevies sevi parādīt diezgan labi uz starptautiskās skatuves. Ar manu darba kvalitāti viņi bija jau iepazinušies, jo inspektori no Somijas bija pārraudzījuši manas čempionāta spēles. Arī somiem ir interesanti, ka viņu vietējo čempionātu tiesā citas valsts pārstāvis.
- Kāds ir Somijas hokeja augstākais čempionāts tiesneša acīm? Kas ir izaicinošākais?
- Godīgi sakot, tad pēc pirmajām spēlēm nevaru izcelt kaut ko specifisku. Hokejs ir patīkams, ļoti tehnisks. Spēlētājiem patīk daudz darboties ar ripu, pieturēt, neatmesties. Ir daudz “ieslidošanās”. Ja arī kaut kas neizdodas - viņi sāk visi no sākuma. Nav Ziemeļamerikas stils, kur iemet ripu zonā un mēģina “apēst”. Ļoti nosvērta līga, laikam jau loģiski, jo lielākā daļa ir vietējie spēlētāji. Somi paši par sevi ir klusi un nosvērti. Nav tik daudz leģionāru, kā, piemēram, Vācijā. Spēlētāji un treneri respektē tiesnešu lēmumus un nav jautājumi par to, kāpēc pieņemts attiecīgais lēmums. Jautājums aktualizējas, ja nepieciešams komunicēt augstākā līmenī. Komandu ģenerālmenedžeri bieži vien pārrunā lēmumus ar spēles inspektoru. Tad arī tiek skaidrots, kāpēc ir pieņemts viens vai otrs lēmums. Protams, visiem skaidrs, ka arī tiesneši kļūdās. Tas arī tiek atzīts, bet tas viss ir veselīgā balansā. Patīkami, ka ar lielu daļu tiesnešiem esmu jau sastrādājies dažādos turnīros, līdz ar to šobrīd ir vieglāk iejusties. Visi ir ļoti pretimnākoši, esmu viņiem par to pateicīgs.
- Šosezon esi atgriezies un vienlaicīgi tiesā arī Vācijas augstākās līgas – DEL čempionāta spēles. Vai šis čempionāts atšķiras no citām sacensībām, kuras esi uzraudzījis?
- Jā, noteikti! Kaut kas pilnīgi savādāks nekā Somijā un citviet. Kā jau minēju, viņiem ir ļoti daudz leģionāru. Līgu ir pārņēmuši ziemeļamerikāņi. Liela daļa spēlētāju un treneru nāk no turienes. Līdz arī to hokeja stils ir pietuvināts Ziemeļamerikai. Fizisks un ātrs hokejs, ļoti emocionāls. Spēles apmeklē kupls skaits līdzjutēju, arēnas vienmēr ir pārpildītas. Fanu sektoros greznots komandas krāsās, karogi plīvo un tiek dziedātas dziesmas. Kaut kas līdzīgs kā futbolā. Protams, ir patīkami izbaudīt tās emocijas.
- Paralēli hokeja tiesāšanai ikdienā strādā pilna laika darbu. Cik viegli vai sarežģīti ir apvienot šīs divas nodarbes?
- Strādāju uzņēmumā “Raute Corporation”. Uzņēmums ražo finiera un saplākšņa ražošanas iekārtas. Esmu servisa vadītājs Baltijā un Polijā. Daļēji pateicoties šim darbam, esmu Somijas līgā. Mans pārstāvētais uzņēmums ir no Somijas. Līdz ar to vadība atbalsta mani. Kad ir jātiesā hokeja spēles dažādās lokācijās, varu strādāt attālināti. Esmu viņiem par to pateicīgs. Kolēģi pēc spēlēm sūta SMS un izsaka uzmundrinošas frāzes. Attālinātais darbs prasa lielu pašdisciplīnu, bet esmu to iemācījies, jo novērtēju sev doto iespēju un negribu to palaist garām. Zinu, ka ir cilvēki, kuri to nevar un negrib. Protams, ir smagāki brīži, bet pēcāk gandarījumu sajūta ir vēl lielāka. Dažreiz pēc pilntiesīgas darba dienas, kas sevī ietver dažādus izaicinājumus, dodies uz hokeja spēli un esi mentāli iztukšots. Ir brīži, kad sevi nepieciešams “piespiest”. Fiziski tas nav grūtākais, bet mentāli, kur esi projām no mājām, ģimenes, ir jābūt gatavam katru dienu. Notiesājot piecas spēles sešās dienās, sagurums ir jūtams. Tāpēc vasarā ieguldītais darbs palīdz sagatavoties sezonai.
- Pagājušā sezonā LHF tev piešķīra Ivara Plikšķa vārdā nosauktu apbalvojumu, kas pienākas Latvijas Hokeja federācijas rīkoto sacensību labākajam tiesnesim. Vai biji pārsteigts saņemt šo titulu?
- Visu pagājušo sezonu tiesāju tikai Optibet Hokeja Līgā. Saņemot apbalvojumu, biju ļoti pārsteigts. Tajā pat laikā, esmu ļoti priecīgs un pateicīgs. Visiem cilvēkiem patīk, kad viņu darbs tiek novērtēts. Nenoliegšu – arī man. Biju īpaši pārsteigts, jo parasti šo apbalvojumu piešķirt galvenajiem tiesnešiem. Tikai pāris reizes biju redzējis, kad citās līgās balvu piešķir līnijtiesnesim. Tā ir arī sava veida motivācija turpmākajai karjerai. Apzinos, kuras lietas esmu darījis labi – tās turpinu darīt. Cenšos sevi arī pilnveidot un turpināt izaugsmi. Cilvēkiem no malas bieži vien šķiet, ka tiesāšana notiek tikai uz ledus, taču tā nav. Tā sākās sagatavošanās procesā, komunikācijā ar spēlētājiem, citiem tiesnešiem. Vēlreiz paldies tiesnešu komitejai par novērtējumu.
- Nevar neuzjautāt par Optibet Hokeja Līgu un Jaunatnes Attīstības Hokeja Līgu. Kuru sezonu uzraugi jau šī sacensības?
- Pirmo spēli vietējā čempionātā aizvadīju 2015./2016. gada sezonā. Pilnu sezonu - 2017./2018. gadā. Vietējam čempionātam ir milzīgs potenciāls. Prieks par komandām, kurām ir sporta skolas un stabila struktūra. Tāpat jāuzteic Tallinas komanda, kas izrāda nopietnu konkurenci un uzlabo līgas kopējo līmeni. Runājot par JAHL, tur iesaistos kā spēļu instruktors. Palīdzu apmācīt jaunos tiesnešus un dalos ar pieredzi. Arī tā ir interesanta darba sastāvdaļa, jo šeit spēli vari aplūkot no cita skata punkta, analizējot tiesnešu darbu. Tas noteikti palīdz arī pašam pārdomāt lietas, kuras vislabāk redzamas no malas.
- Vai vari atklāt, kuras nozīmīgas sacensības jaunajā sezonā vēl plāno uzraudzīt?
- Sezonas vidū došos uz U20 elites pasaules čempionātu Kanādā. Pēc tam maijā pieaugušo čempionāts Stokholmā un Herningē. Atlikusī sezonā būs ļoti aizņemta ar vietējo līgu uzraudzīšanu.