Kas ir 3x3 hokejs?

Ja gribētu būt ļoti lielīgs, tad rakstītu, ka pirmos 3x3 turnīrus Latvijā deviņdesmito gadu sākumā organizējām mēs ar Ēriku Miļunu. Vismaz trīs šādi turnīri notika, viens pat Talsos. Tautas atsaucība milzīga, tikai mākslīgais ledus bija deficīts, tāpēc spēles notika naktī. Trīs pret trīs vienā zonā uz mazajiem vārtiņiem. Tā kā šādā formātā hokejisti spēlēja arī treniņos, tad 3x3 ievēsēji bijuši pavisam citi, visticamāk bērnu un jauniešu komandu treneri.

Šis – jaunais 3x3, ko Latvijā varētu saukt arī par Viesturs Koziola hokeju, ir pavisam kaut kas cits. Pirmkārt ar vārtsargiem, tātad faktiski 4x4 un lielākā laukumā – 40x22 m, ar krietni lielāku spēles laiku (netīro) – 3x15 min un vēl dažiem citiem jauninājumiem. Visamizantāk izskatās spēlētāju nomaiņa. Viens trijnieks pret otru dragā 41 sekundi un tad atskan pirmais signāls, ka trijniekam jāiet mainīties. Šādi pīkši ir četri, ja to laikā nespēj nomainīties un laukumā pabijuši četri, tad sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Atšķirībā no klasiskā hokeja, ja noraidījuma laikā (45 sek) ripa ielido vārtos, noraidītais laukumā netiek, bet sodījis savu komandu ar pilnu noraidījuma laiku. Ja noraidījums spēles beigās, kad atlicis mazāk par 45 sek, seko soda metiens. Kas vēl jancīgi? Ripas iemetiens ir tikai trešdaļas sākumā, vai tad, ja ripa pametusi laukumu. Pārējos gadījumos “iemet” paši spēlētāji, proti, tie, kas ielaiduši ripu vārtos, ķeksē to paši ārā un spēle turpinās. Jā, nav arī ripas pārmetienu un zonas pārkāpumu, tāpat kā nav atļauti spēka paņēmieni. Nu un Latvijas U-16 izlase ir pirmie čempioni, turklāt uzreiz olimpiskie! 

“No Rīgas viss varbūt izskatījās vienkārši un ļoti viegli,” apmierināts ar padarīto ir izlases ģenerālmenedžeris Renārs Freibergs. “Taču tam pamatā profesionāls darbs no jūlija vidus. Vai 3x3 hokejs nenoēdīs klasisko hokeju? Nē. Tas joprojām būs prioritāte. Bet arī 3x3 hokejs ir OK.”

Varbūt tā tikai laimīga sagadīšanās, bet 25. janvārī, kad Laura Dārziņa un Jāņa Sprukta vadītā Latvijas izlase izcīnīja zeltu Korejā, 2023. gada Latvijas labākā federācija (LHF) bija izsludinājusi Atvērto durvju dienu. Ciemos bija atnākuši kādi divi duči Basketbola, Vieglatlētikas un vairāku citu federāciju prezidenti un darbinieki. Daudziem Latvijas izlases mājvieta – ģērbtuve ar visu pārējo bija pārsteigums. Pat dzirdēju salīdzinājumus, te jau viss kā NHL!

Visaugstākā kvalitātē sestdien notika arī kādas izstādes atklāšana Volvo hallē Imantā. “Vēlreiz uz ledus” – tā saucas Sandras Vanagas pirmā personālizstāde. Kāds gan hokejam ar to sakars? Vistiešākais! Sandra ir Elvja Merzļikina mamma un ar kādi duci gleznu debitē citā “hokejā.” Nuu? Vienā vārdā – prīmā! Kādas trīs gleznas gribētu pārvietot uz savām mājām… Ja jums arī gribas redzēt, kā glezno Elvja mamma, izstāde skatāma katru dienu no 16 līdz 20, un tā līdz 10. februārim Volvo halles otrā stāva vestibilā.      

Latvijas/Baltijas čempionātā viss rit savu gaitu, mazliet pārsteidza tikai divas “Mogo” spēles – 5:4 bullīšos ar HS “Rīga” un 4:5 papildlaikā ar “Prizmu”. Jaunās nedēļas intrigas? Trešdien Jelgavā “Zemgale” pret “Mogo”, sestdien Rumbulā “Kurbads” pret “Zemgali.”    

Jānis MATULIS

 

Sadarbības partneri