“Latvijas Lepnums 23” balvu nominācijā “Skolotājs” saņem Aivars Skudra – treneris ar vairāk nekā 50 gadu stāžu, kurš izaudzinājis vienu no labākajām paaudzēm Latvijas hokejā.

Tie ir 1988. gadā dzimušie puiši. Aivars aizsargiem Oskaram Cibuļskim, Kristapam Sotniekam un Artūram Kuldam bijis pirmais treneris, turklāt pie viņa trenējušies arī uzbrucēji Kaspars Daugaviņš un Andris Džeriņš.

Aivars Skudra jau gandrīz 40 gadus trenē jauno hokeja paaudzi un hokeja ābeci māca kopš 1968. gada. Lai iegūtu spēļu praksi, viņa audzēkņi bieži braukuši piedalīties turnīros ārpus Latvijas. Treneris priecīgs, ka audzēkņi viņu atceras – vēl nesen viņu apciemojis Artūrs Kulda.

“Tagad man jau ir vecums, un esmu nolēmis – nākamgad man būs 80 gadi, bet kā hokeja trenerim 55 gadi, un es beigšu savu karjeru. Cik saprotu, pašlaik esmu vecākais hokeja treneris Latvijā. Joprojām vedu un trenēju mazos bērnus,” teic Aivars.

Viņš gan atzīst – spēka un enerģijas pietiktu vismaz vēl 50 gadiem trenera lomā, taču problēmas sagādā ar vecumu pasliktinājusies redze. Tās dēļ jau kādu brīdi Aivars vairs nestrādā ar lielajiem hokejistiem, bet gan apmāca mazākos interešu izglītības programmā.

“Taču nākamajā gadā šo beigšu, tomēr arī katrs sportists beidz savu karjeru, arī trenerim ir jābeidz. Laiks ir atpūsties,” noteic Aivars.

Audzēkņu šo gadu laikā bijis patiesi daudz, un katrs no viņiem ir īpašs. Trenera uzdevums ir būt tiem līdzās no 1. klases līdz 17 vai 18 gadu vecumam, bet pēc tam palaist viņus pasaulē. Šādu ceļu kopā ar Aivaru nogājuši arī vairāki šī gada Pasaules čempionāta hokejā komandas dalībnieki, kuri treneri joprojām atceras ar siltām atmiņām un īsi pēc gūtās medaļas rakstījuši pateicības vārdus.

Tāpat bijušie audzēkņi labprāt vēlas savas jaunākās atvases trenēt tieši pie Aivara. Tā, piemēram, pie viņa savas hokeja gaitas nupat uzsācis Oskara Cibuļska trīs gadus vecais dēls.

Aivars ar humoru pastāsta, ka līdz šim par nopelniem trenera amatā lielākais saņemtais apbalvojums bijuši 50 lati no uzņēmēja Kirova Lipmana. Tagad šim novērtējumam pievienojas arī “Latvijas Lepnums” ābele. “Gods paliek gods. Tikai saku – ābele būs, bet āboli ar vajadzīgi,” nosmej skolotājs.