Latvija ir vienīgā starp trijām Baltijas valstīm, kur sporta likmju organizatoriem ir liegts sniegt atbalstu sportam, tādējādi nostādot nevienlīdzīgā situācijā mūsu sporta organizācijas un sportistus. 2. novembrī seminārā “Profesionālais sports. Likmes. Finansējums” par šo sprieda un diskutēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sporta un likmju organizāciju pārstāvji. Semināru organizēja Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB).

No trim Baltijas valstīm Igaunijā sporta likmju organizatoriem ir plašākās iespējas sponsorēt un atbalstīt sportu, izvietojot savu preču zīmju attēlus, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem. Arī Lietuvā sporta likmju organizatori var atbalstīt sportu, izvietojot savu vizuālo identitāti, atbilstoši tiem ierobežojumiem, kas definēti likumdošanā. Savukārt Latvijā patlaban pastāv pilnīgs liegums azartspēļu, tai skaitā sporta likmju, organizatoru reklāmai. 

Seminārā notika diskusija, kurā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss, “Betsafe” komercdirektors Baltijas valstīs Kaido Ulejevs, “William Hill Latvia” valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers un Lietuvas Basketbola līgas izpilddirektors Justins Ļaudinsks. 

“Jūs varat maksāt nodokļus, bet jūs nevarat veikt mārketinga aktivitātes – šāda situācija patlaban ir Latvijā. Tas neizklausās jēgpilni,” norādīja Kaido Ulejevs, “Betsafe” komercdirektors Baltijā. Viņš arī piebilda, ka rezultātā uzņēmējiem Latvijā ir jāmeklē citi risinājumi, lai pastāstītu par sevi. Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstu sporta klubu un sporta nozares situāciju nav korekti salīdzināt ar lielvalstīm un pasaules mēroga klubiem, jo tie lielāko daļu finansējuma saņem no sporta sacensību translācijas un mārketinga produkcijas tirdzniecības. “Turklāt, ja jums nav līdzsvarots reklāmas regulējums, jūs verat vaļā durvis nelegālajai nozarei,” uzsvēra Ulejevs. 

“Harmonizējot triju valstu likumdošanu, Latvijas sportam būs iespēja saņemt atbalstu piecu līdz astoņu miljonu eiro apmērā. Savukārt, turpinot pastāvēt absolūtam reklāmas liegumam Latvijā licencētajiem sporta likmju organizatoriem, kas nodarbojas ar legālu uzņēmējdarbību, šis atbalsts sportam būs vienāds ar nulli,” sacīja LIAB pārstāvis, “William Hill Latvija” vadītājs Jānis Trēgeris. Viņš norādīja, ka legālajiem sporta likmju organizatoriem jābūt iespējai komunicēt zīmolus, vienlaikus, tāpat kā citās valstīs, tai jānosaka ierobežojumi, liedzot ietvert aicinājumu piedalīties azartspēlēs vai apmeklēt azartspēļu norises vietu, kā arī radīt iespaidu, ka azartspēļu spēlēšana palielina sociālos panākumus.

“Varam droši teikt, ka izlase, kas šogad sagādāja uzvaras un basketbola svētkus visiem faniem un visai Latvijai, bija visu laiku dārgākā Latvijas basketbola izlase. Sportistu sagatavošanai bija veltīti lieli resursi, un tas atmaksājās, kā mēs redzam. Līdz ar to finansējuma jautājums profesionālajā sportā tiešām ir būtisks, un bez finansēm mūsu iespējas sacensties ar lielvalstu izlasēm viennozīmīgi būs stipri mazākas,” norādīja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

“Lietuvas Basketbola līga jeb “Betsafe LKL” gadā organizē vairāk nekā 250 sacensības Lietuvā, daudz sacensību notiek arī ārpus valsts. “Betsafe LKL” ģenerālpartneris ir “Betsafe”, valsts finansējumu līga nesaņem, kas ir iespējams tāpēc, ka Lietuvas regulējums ļauj sporta likmju organizatoriem atbalstīt sportu. Ar “Betsafe” atbalstu līga arī rada iedvesmojošu saturu par spēlēm – videomateriālus un citus informatīvos produktus. Šiem materiāliem ir nenovērtējama nozīme sporta popularizācijā, lai cilvēki iesaistītos sporta aktivitātēs,” stāstīja Lietuvas Basketbola līgas izpilddirektors Justins Ļaudinsks. Viņš arī uzsvēra, ka līga pievērš lielu uzmanību tam, lai piedāvātu saviem atbalstītājiem maksimāli efektīvas sadarbības iespējas, līga savā ziņā pilda arī mediju aģentūras funkcijas. Bet, ja tiktu mainīts regulējums, tad Lietuvas Basketbola līga būtu jāfinansē valstij.

Aicina veikt izmaiņas likumā

Lai veicinātu profesionālā sporta attīstību un harmonizētu triju Baltijas valstu likumdošanu, Latvijas sporta organizācijas un Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība aicina veikt izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā, paredzot iespēju sporta likmju organizatoriem sniegt atbalstu sportam. 

Grozījumus aicina veikt Azartspēļu un izložu likuma 41. panta piektajā daļā, izsakot to šādā redakcijā: “Azartspēļu un interaktīvo azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi. Sporta norises vietās, sporta pasākumos un to nosaukumos, uz sporta formām un sporta atribūtikas ir atļauts norādīt azartspēļu un sporta likmju organizētāju reģistrētu preču zīmi un informāciju par piedāvāto pakalpojumu veidu. Preču zīme un informācija nedrīkst ietver aicinājumu piedalīties azartspēlēs vai apmeklēt azartspēļu norises vietu, kā arī informāciju, kas var radīt iespaidu, ka azartspēļu spēlēšana palielina sociālos panākumus.” 

Sporta organizācijas vērsušās ministrijās un tikās ar Saeimas deputātiem

Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome un vēl vairākas Latvijas sporta organizācijas arī vērsās Izglītības un zinātne ministrijā, kā arī Finanšu ministrijā ar aicinājumu harmonizēt Baltijas valstu likumdošanu un ļaut sporta likmju organizatoriem atbalstīt sportu. 

“Šis gads Latvijas sportistiem un līdzjutējiem ir bijis ļoti veiksmīgs – mūsu profesionāļi nesa Latvijas vārdu pasaulē, sagādāja sensācijas un vairoja jaunatnes interesi par sportu un veselīgu dzīvesveidu. Mums ir jāturpina strādāt, lai šāgada sasniegumi nebūtu vien spilgtas atmiņas, bet lai tie atkārtotos, lai Latvijas vārds skanētu dažādu līmeņu starptautiskās sacensībās,” norāda sporta organizāciju pārstāvji. 

Sporta nozares profesionāļi uzsver, ka sasniegumi lielajā sportā nav iespējami bez pamatīga finansiālā ieguldījuma. Latvijas komandām un atlētiem ir jākonkurē ar pārstāvjiem no citām valstīm, kur finansējums sportam ir ievērojami lielāks un ļauj nodrošināt labākus treniņu apstākļus, kā arī izveidot spēcīgākus nacionālos čempionātus, kuros attīstīt savas iemaņas. Turklāt pēdējo divu gadu augstā inflācija un cenu kāpums ir atstājis būtisku negatīvu iespaidu, radot ievērojamus papildu izdevumus. Lai saglabātu augsto sasniegumu dinamiku sportā, kā arī jauniešu interesi par sportu un aktīvu dzīvesveidu, nav pieļaujams, ka jau tagad nepietiekamais finansējums sportam samazinās vēl vairāk. 

“Paredzams, ka, veidojot valsts budžetu 2024. gadam, būs jāapmierina arvien pieaugošās vajadzības sociālajā sfērā, medicīnā, izglītībā, drošībā. Tāpēc varam prognozēt, ka, neskatoties uz inflācijas radītajiem papildu izdevumiem, sports nebūs starp nākamā gada budžeta prioritātēm. Turklāt šāgada 5. oktobrī Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likumā, ar kuriem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ir ierobežotas, nosakot krietni zemākus ziedojumu griestus – līdz 1,5 % no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20 % vietā,” uzsver vēstules autori. 

Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumā Nr. 397 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam” ir uzsvērts, ka ir nepieciešams veicināt privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei. Ņemot vērā pamatnostādnēs teikto, kā arī to, ka valsts budžetā sports nav iezīmēts kā prioritāte, sporta organizācijām jādod iespējas piesaistīt līdzekļus no privātajiem sponsoriem un atbalstītājiem. 

Aplūkojot citu valstu piemērus, secināms, ka vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu lielu finansiālu atbalstu sportam, tajā skaitā profesionālām sporta komandām un individuāliem sportistiem, nodrošina sporta likmju organizētāji, kuriem tiek ļauts publiski izvietot savas preču zīmes. Taču Latvijā šāda privātā finansējuma piesaistīšana sportam ir ierobežota, jo Azartspēļu un izložu likuma 41. panta piektā daļa šobrīd paredz pilnīgu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāmas, tostarp preču zīmju, aizliegumu ārpus azartspēļu organizēšanas vietām.

Vienlaikus pēc Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojuma Nr. 509 “Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam” ir konstatēts, ka azartspēļu reklāmas ierobežošana Latvijā nav efektīva un ir nepieciešams izvērtēt azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojuma efektivitāti televīzijā, radio, kā arī interaktīvajā vidē.

Attiecībā uz azartspēļu reklāmu Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka tās pārmērīga ierobežošana var kaitēt patērētāju aizsardzībai un veicināt to pāriešanu uz nelegālo tirgu. Arī Eiropas Parlamenta rezolūcijā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū norādīts uz nepieciešamību nodrošināt uzticamu alternatīvu nelikumīgiem azartspēļu pakalpojumiem, uzsverot nepieciešamību pēc pragmatiskiem risinājumiem attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzēju reklamēšanu un sponsorēšanu. 

“Citu Savienības dalībvalstu, tostarp Lietuvas un Igaunijas, īstenotā prakse, kurai atbilstoši sporta nozarei tiek nodrošināta iespēja piesaistīt privāto finansējumu no, piemēram, likmju un derību organizētājiem, ir ieviešama arī Latvijā. Tādējādi sporta nozare gadā varētu iegūt aptuveni 5–8 miljonus eiro, kam ir izšķirīga nozīme sporta nozares saglabāšanā un sporta federāciju spējā nodrošināt Latvijas sportistu un komandu dalību starptautiskajās sacensībās, kā arī nacionālo līgu uzturēšanā. Turklāt šāda risinājuma ieviešana novērstu to, ka Baltijas valstīs pastāv atšķirīgi savstarpēji konfliktējoši azartspēļu reklāmas nosacījumi,” uzsver sporta organizāciju pārstāvji. 

Vēstuli parakstīja Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Futbola federācija, Latvijas Volejbola federācija, Latvijas Handbola federācija. 

31. oktobrī sporta organizāciju pārstāvji arī tikās ar Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem, lai skaidrotu nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.