Pagājušajā nedēļā mirdzēja Ginta Meijas zvaigzne: vienā spēlē salasīt 4+1 nav joka lieta. Tomēr hokeja tautai acīs vairāk iekrita četru ripu piespēlētājs Gintam – 15 gadus vecais Olivers Mūrnieks. Dzirdēts uzvārds.

“Vienu Mūrnieku – Danielu es jau zināju, nu iepazinu brāli,” stāsta “Mogo” galvenais treneris Ģirts Ankipāns. “Kovida laikā Olivers šad tad nāca uz mūsu treniņiem – “Mogo/Falkona” hokeja produkts. Gudrs puika, laba auguma, vasarā notrenējās kopā ar lielo komandu. Kurā līgā spēlēt? Pie mums, JAHL vai U-17? Nedrīkst arī puiku pārslogot, jo vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Ripu valkāt prot, atdot piespēli var, taču katrā no šīm līgām ir mazliet cits hokejs. Baltijas čempionātā ātrāk jādomā… Pozitīvi noteikti ir tas, ka viņam blakus tādi mesiatri kā Meija, Krišjānis Rēdlihs, treneris Ņiživijs – izaugsmes iespēlas ir.”

Gribēju jau vilkt paralēles ar Sanda Ozoliņa izaugsmi savulaik spēlējot “Ķekavā” blakus Mihailam Šostakam, taču Ankipāns ieteica atturēties no Olivera pārslavēšanas, tomēr ar agrāk “Mogo” epizodiski spēlējušo Danu Ločmeli salīdzināt varot. 

Savs sakāmais arī Meijam: “Ar Oliveru esmu kopā nospēlējis tikai pusotru spēli, četrus periodus. Zinu vārdu, uzvārdu un numuru… Džeks cīnās, fiziski labi sagatavots, nebaidās iet stūros, redz laukumu un dala labas piespēles. Man nav nekas pretī spēlēt vienā maiņā ar jaunajiem. “Dinamo” diezgan daudz spēlēju ceturtajā maiņā ar Batņām un Ģēgeriem, kad viņi bija jauni. Ir acīmredzams, ka Mūrniekam ir iekšā. Kāds es biju piecpadsmit gados? Neatceros, prasi kaut ko no šā gadsimta. Noteikti, ka sūdīgāks par Oliveru. Spēlēju pie Grabovska vai Nazarova, bet kādā komandā? Tas taču bija pirms divdesmit gadiem…“

Baltijas čempionāta šīs nedēļas intriga: vai visās septiņās spēlēs, kur Latvijas komandām pretī stāsies Igaunijas un Lietuvas klubi, uzvarēs pasaules čempionāta bronzas zeme.

Jānis MATULIS