Iepazīsti tuvāk septembra mēneša vērtīgāko spēlētāju Raivo Freidenfeldu no HK "Liepāja". Raivo hokeju spēlē jau 15 gadus un pagājušo sezonu aizvadīja Somoijā. Intervijā lasi par viņa mērķiem, karjeru, dažādiem notikumiem un citām tēmām

Kur tu sāki spēlēt hokeju?

Es sāku spēlēt Rīgā, pie trenera Skudras. Spēlēju Volvo sporta centra ledus hallē, jo dzīvoju gandrīz pāri ielai. Sākumā, kamēr treniņi notika Volvo, spēlēju tur, bet tad, kad viņi pārcēlās uz 55. vidusskolas ledus halli, tad aizgāju spēlēt uz Liepāju. Sāku hokeju piecos gados un septiņos gados pārcēlos uz Liepāju.

Kādi bija/ir tavi lielākie elki?

Sidnijs Krosbijs noteikti. Tāds spēles iq ir reti kuram spēlētājam. Viņš var iemest, atdot piespēli, ieslidoties un visu pārējo vienlīdz labi. Papildus tam visam, viņš ir centra pozīcijas spēlētājs, tāpat kā es. Viņš ir lielākais elks, līdz viņa līmenim ir kur tiekties.

Kas tevi motivē spēlēt hokeju?

Pats hokejs. Emocijas, ko es iegūstu, komandas biedri, viss ko darām ģērbtuvēs, iesildīšanās. Tas viss ir liels process, ko var izbaudīt.

Kā tu nonāci līdz spēlēšanai HK “Liepājā”?

Sākumā spēlēju Liepājas komandas junijoros – U16, U18, pirmā līga, tad bija U18 izlase, kurā biju kandidāts. Tad jau pēc tam deva iespēju virslīgā pirmās spēles paspēlēt. Pirmajā spēlē virslīgā paveicās, sanāca dabūt rezultatīvu punktu – piespēli. Tad gan sanāca tikai sešas spēles aizvadīt, jo sākās izslēgšanas spēļu kārta, kur jaunos atskaitīja.

Kā tu juties, kad uzzināji, ka esi atzīts par mēneša vērtīgāko spēlētāju?

Diezgan pārsteigts, jo nedomāju ka esmu pelnījis. Balvu ieguvu pateicoties balsojumam, bet Tambijevs bija rezultatīvāks. Protams, neskatoties uz to, sajūtas bija patīkamas, arī komandas biedri apsveica.

Kas tev ir sakāms par šāda veida balsošanas sistēmu?

Interesanti. Var pavērot kas skatītājiem vairāk simpatizē – kura komanda un kādi spēlētāji. Var ieraudzīta arī daudz jauna, piemēram, palasīt komentārus, kas ir interesanti. Var redzēt, kuri fani ir aktīvāki, kuri dalījās ar ierakstu. Varbūt varētu balsojumu mainīt tā, lai pusi balsojuma nosaka skatītāji un otru pusi – atbilstošā iestāde, jo citādāk var iebalsot visu laiku vienu spēlētāju.

Kur tu redzi sevi pēc pieciem gadiem?

Izmācīties un, cerams, turpināt profesionāla hokejista karjeru. Spēlēt kaut kur labā līmenī, nevis beigt hokeju un iet strādāt. Cerams, ka tas sanāks, un, cerams, izdosies arī iegūt izglītību.

Izstāsti kādu stāstu interesantu stāstu.

Ģērbtuvē gadījās amizants notikums ar nūjām. Spēlētājs pasūtīja divas vai trīs nūjas uz labo pusi. Kad nūjas atnāca viņam teica, lai iet viņām pakaļ un aizejot tika konstatēts, ka nūjas ir uz kreiso pusi. Labi, sūtīsim vēlreiz. Atkal pasūtīja nūjas uz labo pusi, kad viņas atnāca, viņš pats vēl nebija hallē un paprasīja komandas biedram, lai aiziet pakaļ. Aiziet pakaļ, atnāk atpakaļ un saka, ka atkal ir atnākušas nūjas uz ar kreiso satvērienu. Tad jau ar trešo reizi tika pie savām nūjām.

Atskatoties uz pēdējiem pieciem gadiem, kādi ir tavas karjeras spilgtākie mirkļi?

Viennozīmīgi JAHL čempioni, U18 čempionu tituls un pagājušā sezona Somijā, kurā es ieguvu neizsakāmu pieredzi. Satiku Kaapo Kakko, Patriks Laine skatījās manas spēles, jo viņa labākais draugs sēdēja man blakus ģērbtuvē. Tādus iespaidus dzīvē reti var dabūt. Bija iespēja arī uzspēlēt pret NHL topošajiem drafta spēlētājiem. Pirms spēles tu apskaties un puse no komandas jau ir draftā un treneris saka – tikai nekolekcionē autogrāfus, bet spēlē. Es sāku pie pieaugušajiem Forssan “Palloseur” komandā trešajā līgā, pēc tam tiku izīrēts U20 augstākajos junijoros komandā Turku “Tuto”.

Kas tevi ir kādreiz padevies, bet vairs to nedari?

Agrāk labi spēlēju datorspēles, bet tagad datoru izmantoju tikai mācībām. Agrāk tiešām daudz spēlēju dažādas spēles. Tagad tas ir pilnībā aizmirsies, vairs nesanāk laiks to darīt un ir citas svarīgākas lietas kas jādara. Tagad dažreiz playstation var uzspēlēt, bet datoru vairs nē. Daudz treniņi, spēles un jāmācās.

Kā tu gatavojies intervijai?

Es padomāju ko tu varētu pajautāt, ko es varētu atbildēt, bet tā īpaši negatavojos, vairāk gatavojos spēlei, jo vajadzēja labi nospēlēt un izcīnīt uzvaru. Pagājušajā spēlē nesanāca gūt punktus un to vajadzēja izlabot, ko sanāca izdarīt.

Ko tev patīk darīt ārpus hokeja?

Man ļoti patīk skatīties seriālus vai filmas, it īpaši ja vēl ir iznākuši jaunumi. Patīk arī laiku pavadīt ar draugiem, ko darīšu arī šodien. Rīt ir brīvs, pēc intervijas iešu satikties ar draugiem un parunāties. Daudz laiku pavadu ar brāli. Tagad, karantīnas laikā, esmu viņam kā privātskolotājs. Brālis ir jaunāks, viņš mācās 7. klasē, viņiem sanāk iet vienu nedēļu uz skolu un vienu nedēļu mācīties attālināti. Tad, kad viņš ir mājās palīdzu viņam ar mācībām.

Kāds ir jūsu treniņu process?

Darbadienās mums ir katru dienu ledus treniņi. Svaru zāle, atkarīgs no tā vai ir vai nav spēle, piemēram, šonedēļ nebija spēle trešdien, tad bija vairāk svaru zālē spēka treniņi. Tad, pirms treniņiem, pavingrojam uz paklājiņiem, pēc treniņiem atsildīšanās. Sanāk, ka ap pieciem ierodamies hallē un ap 20:30 ej prom. Notiek arī galda tenisa turnīrs komandai. Treniņos piedalās arī JAHL komanda. Parasti ir četras maiņas, kur jau ceturtā maiņa ir no JAHL un uz treniņiem piesaista arī piekto maiņu, kas ir JAHL komandas spēlētāji. Pirmdienās mums ir divi ledus treniņi 45. Minūšu garumā, pārējās dienas mums ir pusotru stundu gari treniņi, kuros pirmās 15 minūtes ir veltītas vārtsargu iesildīšanai, tikmēr mēs otrā pusē darbojamies uz tukšiem vārtiem individuāli.

Kādus pasākumus apmeklē ārpus hokeja dzīves?

Pirms gada, kad vēl nebija karantīna, biju uz Prāta Vētras koncertu Liepājā. Tas bija ļoti iespaidīgs pasākums. Es pirmo reizi redzēju, ka tajā stadionā var ielīst tik daudz cilvēku – 28 000. Bija tik tiešām iespaidīgs šovs. Pagājušogad sanāca izlaist festivālu Summer Sound, jo tieši dienu pirms viņa vajadzēja braukt uz Somiju.

Kāds ir tavs mīļākais ēdiens?

Mans mīļākais ēdiens varētu būt vista, labi izcepta, klāt makaroni ar salātiem un karija mērce. Pa reizei arī burger sanāk apēst. Klāt piedzert kolu vai kādu svaigi spiestu sulu – cidoniju, ābolu, jo tās ir no dārza un ir ļoti garšīgas.