Latvijas U-20 hokeja izlase pagājušajā nedēļā parādīja cienījamu sniegumu Melnās jūras kausa izcīņas turnīrā Sočos. Mūs valstsvienības galvenais treneris Kārlis Zirnis dalījās iespaidos par savu pirmo pieredzi darbā ar U-20 komandu.

- Pastāstiet par Melnās jūras kausa turnīru. Vai izdevās viss ieplānotais?

- Šis bija viens no četriem posmiem, lai varētu pienācīgi sagatavoties pasaules čempionātam pirmās divīzijas A grupā. Ar Sočiem mēs uzsākām gatavošanos čempionātam, pēc tam būs treniņnometne Rīgā (no 26. jūnija līdz 5. jūlijam), turnīrs novembrī vairāk būs domāts tiem puišiem, kuri spēlē Eiropā, bet decembrī jau sāksim gatavoties lielajam eksāmenam Francijā.

Ar šo turnīru esmu apmierināts, jo daudziem puišiem pirms vairākiem mēnešiem beidzās sezona. Visā šajā procesā mūsu hokejistu attieksme un darba ētika bija fantastiska. Tajā pat laikā vairākiem izlases spēlētājiem bija jākārto 12.klases eksāmeni. Neskatoties uz to, viņu koncentrēšanās spēja bija satriecoša. Jāsaka, ka turnīra laikā mums izveidojās lieliska atmosfēra kolektīvā.

- Vai šis bija optimālais U-20 izlases sastāvs, kāds tas varētu būt arī čempionātā?

- Es neteiktu, ka tas bija labākais vai sliktākais no pieejamiem sastāviem. Dažus puišus mēs uzaicinājām, bet viņi uz Sočiem līdzi neatbrauca. Tāpat pāris potenciālie kandidāti vairāku iemeslu (traumas, eksāmeni) dēļ nevarēja pievienoties izlasei. Līdz čempionātam ir vēl seši mēneši, un viņu vecumā pusgads ir pietiekami liels laika periods, lai vēl varētu progresēt un attīstīties fiziski. Tāpēc sastāvs vēl var mainīties. Varu teikt, ka šie spēlētāji, kuri spēlēja Sočos, sevi parādīja no labākās puses. Mūsu saraksts ir plašs, tādēļ uz vasaras nometni plānojam dot iespēju lielākam kandidātu lokam.

- U-20 izlase plāno darboties pēc līdzīga modeļa kā nacionālā pieaugušo valstsvienība, kuru vadīja Bobs Hārtlijs?

- Uzskatu, ka katrs treneris ir atšķirīgs. Protams, ka izmantojām arī Hārtlija iestrādnes. Daudzas metodes liku lietā no savas trenera un spēlētāja pieredzes. Mūsu galvenie uzstādījumi bija: pašatdeve, smags darbs un labs kolektīvs. Šis pēdējais punkts palīdzēs, lai hokejisti paši viens otru cienītu. Neatkarīgi no tā, vai tu spēlē ārzemēs vai Latvijā – tam nav nozīmes - visi mēs esam vienādi - divas kājas un rokas.

- Šī Jums kā galvenajam trenerim ir pirmā darba pieredze ar Latvijas jauniešu izlasi. Kādi ir būtiskie novērojumi pēc turnīra Sočos?

- Es gribētu uzslavēt puišus - kā jau minēju - ar viņiem strādāt bija ļoti viegli. Uz halli viņi nāca ar dzirksteli acīs. Šo turnīru es ļoti izbaudīju. Rezultāts varēja būt labāks, taču mēs strādāsim, lai tas tāds būtu.

- Neskatoties uz to, ka šobrīd skaitāmies pirmās divīzijas komanda, visās Soču turnīra spēlēs mēs izrādījām līdzvērtīgu pretestību.

- Bija labi paskatīties, kādi izskatāmies uz šo spēcīgo izlašu fona. Krievijas izlase no sava sastāva var izveidot trīs, četras spēcīgas izlases. Daudzi spēlētāji viņiem bija arī no Ziemeļamerikas. Mēs pierādījām, ka ar savu darbu, attieksmi un pašatdevi varam cīnīties ar jebkuru komandu. Tikai mums ir smagi jāstrādā.

- Vai sezonas laikā plānojat arī sekot līdzi un skautot U-20 izlases kandidātus?

- Jā, protams. Tomēr ļoti svarīgs ir arī process, kurā man ir iespēja puišus vērot ikdienā un ģērbtuvē. Viena lieta ir vērot hokejista sniegumu laukumā, kas ir svarīgi, taču tu nezini, kāds viņš ir cilvēks, kāda ir viņa personība. Manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgs faktors. Ir gadījumi, kad hokejists iemet sezonā 50 vārtus, bet nekādi nevar atrast sev vietu kolektīvā. Tādēļ ir svarīgi visu sezonu komunicēt ar spēlētājiem, lai saprastu viņu spējas iejusties komandā, sastrādāties, izzinātu viņu personiskās īpašības.