Kopš janvāra vidus "HK Mogo/LSPA" komandas vadības grožus pārņēmis pieredzējušais treneris Ģirts Ankipāns. Aicinājām jauno komandas treneri uz nelielu interviju, kurā atklājām, ar kādām sajūtām tika pieņemts jaunais piedāvājums, par līdzšinējo trenera darba pieredzi, hokeja līmeņa atšķirībām un mērķiem šajā sezonā.

Kā izdevās vienoties un nonākt “HK Mogo/LSPA” komandas treneru korpusā?

Vienojāmies mēs diezgan ātri. Pēc “Dinamo” bija vajadzīga neliela atelpa un kādu laiku nedomāju par trenera darbu. Taču šosezon man radās iespēja pastrādāt ar dažāda vecuma jauniešiem, sākot ar U9, kur spēlē arī mans puika, līdz U17 un JAHL “Baltie Vilki” komandās. Biju tikai priecīgs par šādu iespēju, jo tādu pieredzi smelties man agrāk nebija iespējas.

Šobrīd, kad OHL čempionāts tuvojas izslēgšanas spēlēm, mani visvairāk uzrunāja izaicinājums sagatavot komandu izslēgšanas spēļu turnīram, kas ir pats interesantākais jebkurā līmenī. Izslēgšanas spēles piedod dzirksteli, tas ir kādēļ vispār piedalāmies sacensībās un mani tas īpaši uzrunā. Tas būs liels izaicinājums.

Šosezon strādāji arī ar jauniešiem “AKO/Baltie Vilki” komandā. Kādas ir lielākās atšķirības starp JAHL un OHL spēlētājiem?

OHL spēlētāji ir fiziski spēcīgāki, lielāki un jaudīgāki. Viss atdurās pie spēlētāju kvalifikācijas. Daudzos gadījumos jaunie spēlētāji ir kvalificētāki par, teiksim, vidējā līmeņa OHL spēlētāju. Vienkārši jaunajiem spēlētājiem ir vēl vajadzīgs laiks fiziskai izaugsmei. Protams, OHL spēlētāji ir arī pieredzējušāki. 

Pirms šīs sezonas vairākus gadus trenēji KHL līmenī. Kurā līmenī trenēt komandu ir vienkāršāk vai sarežģītāk, ņemot vērā spēlētāju meistarību?

Man noteikti palīdzēja pieredze, ko es ieguvu periodā starp “Dinamo” un “Mogo”, trenējot jauniešus. Treneru darbs būtiski neatšķiras visos līmeņos - visur jādara savs darbs un jāatrod pareizā pieeja esošajai situācijai. Augstākā līmenī katra kļūda var maksāt zaudētus vārtus, turpretī zemākā līmenī kļūdas retāk beidzas ar vārtu zaudējumiem. Neatkarīgi no tā, vai trenē jauniešus vai augstākā līmeņa profesionāļus, visur svarīga ir pieeja un motivācija jeb ieinteresētība savā darbā.

Augstākā līmenī ir vieglāk tikai no tā viedokļa, ka spēlētāji ir tehniski spēcīgāki. Mēs Latvijā bieži lietojam vārdu “taktika”, taču, ja runājam par jauniešu līmeni, tad pārsvarā taktika sastāv vienkārši no sava spēles stila uzspiešanas pretiniekam un spēles kontroles pārņemšanas. Ja tā var salīdzināt, tad jauniešu hokejs ir tādā kā pamatskolas līmenī, un ja, piemēram, NHL ir augstskola, kur jau ir uzkrāta zināšanu bāze, tad tajā līmenī vairs nemāca kā atņemt ripu pretiniekam, bet spēlētāji paši lasa spēli un reaģē uz situācijām.

Šosezon esi iesaistījies arī LHF Treneru komitejas darbā. Pastāsti, lūdzu, kā vērtē komitejas darbu un cik svarīgi tas ir Latvijas hokejam?

Šis darbs neapšaubāmi ir ļoti svarīgs un būtu labi, ja šī Komiteja būtu papildināta ar vēl vairāk treneriem un komunikācija būtu vēl apjomīgāka. Mums ir daudz labu treneru ne tikai šeit uz vietas Latvijā, bet arī ārzemēs, kurus būtu vērtīgi iesaistīt Komitejas darbā. Šī komunikācija starp treneriem ir ļoti vajadzīga un ļoti svarīga.

Kādi ir komandas “HK Mogo/LSPA” un Tavi personīgie mērķi šajā sezonā?

Varbūt skanēs banāli, bet uzskatu, ka jāuzvar visas mazās cīņas un tādējādi jāuzvar spēles, tikai tādēļ mēs dodamies laukumā. Tas ir pats galvenais un tad viss pārējais arī atnāks. Bez šaubām, mērķi ir tikai visaugstākie. Ja kāda no vadošā četrinieka komandām “Olimp”, “Zemgale”, “Liepāja” vai “Mogo” izvirzītu par mērķi, piemēram, otro vietu, tad droši vien būs samelojuši. Visi šie klubi spēlē ar mērķi uzvarēt čempionātā, mēs tai skaitā. Smagi strādāsim un mēģināsim to panākt. Katrā ziņā treniņos redzētais un spēlētāju attieksme mani ļoti priecē. Priekšā vēl ir divi mēneši, lai sagatavotu komandu izslēgšanas spēlēm un tad jau redzēsim, kurš izrādīsies stiprākais.