Latviešu uzbrucējs Raivis Ansons trešdien notikušajā Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā nonācis Pitsburgas "Penguins" paspārnē.

Pitsburgas "Penguins" 18 gadus veco Ansonu izraudzījās piektajā kārtā ar kopējo 149.numuru. Raivis Ansons iepriekšējo sezonu spēlēja Kvebekas Junioru hokeja līgas (QMJHL) komandā Bē-Komo "Drakkar", kuras sastāvā 60 spēlēs guva 13 vārtus un asistēja 22 vārtu guvumos. Bez Ansona Pitsburgas komanda šī gada draftā izraudzījās vēl četrus hokejistus.

Lasi ko par NHL domā pats Raivis, kā arī viņa bijušais treneris - Juris Ozols

(Raivja Ansona komentārs)

Kādas ir sajūtas tikt izvēlētam NHL komandā?

Sajūtas, protams, ir ļoti labas. Vispār nebiju gaidījis, ka tikšu draftēts pie Pitsburgas “Penguins”, jo tā ir ļoti laba komanda. Protams, bija arī nedaudz uztraukums gan drafta dienā, gan dienas pirms.

Raksturo nedaudz drafta dienu, kas un kā notika?

Tad, kad sākās drafts, es tieši braucu mājās no treniņa un skatījos tiešraidi. Aizbraucu mājās un viņa joprojām turpinājās.  Kad jau sāka izvēlēties spēlētājus pēc 100. izvēles numura, tad domāju: "Labi, nezinu, kā tagad būs, iešu gulēt, jo bija jau vēls. Tad, kad noliku telefonu, man jau uzreiz zvanīja aģents un viņa palīgi: “Apsveicu, tu esi izvēlēts Pitsburgas komandā.”

Kas bija tavs pirmais treneris?

Mans pirmais treneris bija Aivars Skudra. Es savas hokeja gaitas sāku Rīgā, tā arī tur es lielāko savu karjeras laiku esmu pavadījis. 

Kurš treneris, tavuprāt, sniedza lielāko ieguldījumu tevis attīstīšanai?

Visi treneri ļoti labi ir palīdzējuši. Piemēram, Juris Ozols, kad spēlēju specklasē. Oļegs Sorokins, Rodrigo Laviņš - visi man ļoti palīdzēja.

Kurš bija tavs elks uzaugot?

Īsti tāda elka nebija, man patika vairāki gan Ovečkins, gan Krosbijs, man patika vērot visus zvaigžņu spēlētājus.

Ko tu domā par NHL?

Tas ir pavisam cits līmenis. Visa gatavošanās un pārejās lietas ir ļoti nopietnas, tā pat arī pati līga.

Ko tu sagaidi nākotnē?

Ceru kādu dienu spēlēt NHL.

Kā vajag sevi pierādīt? Kas ir svarīgākais, lai kļūtu par labu hokejistu?

Protams, ir smags darbs. Kārtīgi jātrenējas un jāstrādā pie sīkumiem.
 

Ko teica vecāki pēc notikuma?

Vecāki vēl nav neko teikuši. Tā bija nakts, viņi gulēja, tagad viņi ir darbā. Jāgaida, kad atbrauks mājās un tad jau redzēsim, ko teiks.

Kas vēl tevi ir sveikuši ar šo panākumu?

Visi - Draugi, ģimene, pagājušie un tagadējie komandas biedri, Kanādas treneru korpuss un citi.

Kam tu gribētu teikt paldies?

Gribētu teikt paldies savai Kanādas komandai par ieguldīto darbu un ģimenei par to, ka vienmēr ir atbalstījuši.
 

Kas tavuprāt ir svarīgākais šobrīd?

Šobrīd svarīgākais ir gatavoties sezonai un tad jau laiks rādīs.
 

Vai esi domājis par to kā atšķiras spēlēšana NHL no jebkuras citas līgas?

Es domāju, ka ļoti atšķirtos. Tur viss notiek daudz ātrāk, visi ir daudz tehniskāki un visiem ir lielāka pieredze nekā mums junijoru līgā.
 

Ko tu teiktu jaunajiem hokejistiem, kas arī kādreiz vēlas spēlēt augstās līgās?

Jāturpina sekot saviem sapņiem, jāturpina trenēties un jādara viss iespējamais, lai to panāktu.

Kā gulēji drafta naktī?

Es gulēju ļoti saldā miegā, zinot, ka drafts ir noticis un ka es esmu paņemts.

Vai tu esi apmierināts ar pašreizējo savu hokeja karjeru?

Es negribētu teikt, ka esmu apmierināts. Ir lietas pie kurām jāstrādā un kas vēl jāattīsta.

(Jura Ozola komentārs)

Jūsu audzēknis ir draftēts NHL, kas jums sakāms par to?

Nekas daudz jau nav sakāms. Man ir liels prieks, ka viņš ir ticis izvēlēts. Tas ir liels pagodinājums gan man, kā viņa bijušajam trenerim, gan visam Latvijas hokejam.  
 

Kādas bija jūsu savstarpējās attiecības?

Attiecības bija ļoti pozitīvas un ļoti draudzīgas, vēl joprojām ir. Ik pa brīdim arī tagad sazvanāmies. Viss pozitīvi. Esmu trenējis viņu apmēram četrus gadus, tur nav tikai mans nopelns, bet daudzu citu treneru arī - gan pirms manis, gan pēc.

Kāds bija Raivis spēlējot specklasē?

Viņš ir jaudīgs čalis, gudrs, ar labu metienu. Protams, pirmās maiņas spēlētājs. Grūti vairāk kaut ko pateikt, viņš ir ļoti interesants čalis.

Vai varēja redzēt, ka viņam ir potenciāls jau tolaik?

Potenciālu varēja redzēt jau kopš sāku ar viņu strādāt, kad viņam bija 13 gadi. Viņš jau, patiesībā, vienmēr ir spēlējis pie gadu vecākiem čaļiem. Visu laiku ir spēlējis pie 2001. gadā dzimušajiem spēlētājiem, lai gan pats ir 2002. gadā dzimušais un ir bijis pirmās vai otrās maiņas spēlētājs. Tāpēc potenciāls jau bija redzams.
 

Kas pēc jūsu domām palīdzēja Raivim tikt līdz šim panākumam?

Droši vien, ka tie ir kaut kādi gēni un pamats, kas ir labi ielikts. Es viņu neredzēju sākumā, bet ir čaļi, kas jau no pašas bērnības ir līderi. Arī svarīgs bija posms, kurā viņš trenējās pie manis, kad notika pāreja no bērnu hokeja uz junioru hokeju. Noteikti svarīgs aspekts bija spēlēšana tālāk Hokeja Skolā Rīga pie Oļega Sorokina. Visi šie posmi bija ļoti svarīgi, prieks redzēt, ka jau otrais gads, kad kāds no audzēkņiem tiek izvēlēts NHL. Noteikti ejam pareizajā virzienā.

Ko jūs viņam novēlētu?

NHL kontekstā gribu novēlēt veiksmi, jo tur ir daudz spēlēt gribētāji un veiksmei būs liela nozīme. Protams, jāturpina strādāt, viņam ir tikai 18 gadi. 

Kas ir tagad svarīgākais, kas būtu jādara?

Galvenais neapstāties. Tālāk jau viņu virzīs uz priekšu NHL sistēma, atradīs labāko klubu kurā spēlēt, vietu sastāvā un lomu komandā. Domāju, ka pats svarīgākais ir neapstāties, jo ieguldīts ir smags darbs gan specklasēs, gan Kanādā un tad tikai uz priekšu, nedot sev nekādas atlaides.

Kas tev ir piebilstams?

Man ir liels iekšējs gandarījums, ka esmu ar viņu strādājis kopā. Mēs kā treneri darām savu darbu.